Definīcija
Ainava – ir gan fizioģeogrāfisks komplekss, gan vēsturiski pārmantotu, tradīciju, paražu un estētisko īpatnību kopums, kultūras mantojums, kuram piemīt noteikta struktūra un funkcijas. Tā liecina par vēsturiskajām un mūsdienu attiecībām starp cilvēku un vidi.
Ainava – ir objektīva realitāte, zemes virsmas nogabals ar raksturīgiem dabas apstākļiem un veidojumu kā arī cilvēka radīto elementu sakopojumi. Ainava ir dabas un sabiedrības kopprodukts.
Eiropas Padomes Kultūras padomes rekomendācijā ainava ir definēta, kā:
Ainava: formālā izpausme attiecībām, kas eksistē dotajā laika periodā starp indivīdu vai sabiedrību un topogrāfiski noteiktu teritoriju, kas laika gaitā radusies dabas un cilvēka faktora vai abu kombināciju darbības rezultātā.
Nedaudz detalizētāks definējums dots Latvijas Vides politikas plānā:
Ainava ir gan fizioģeigrāfisks komplekss, gan vēsturiski pamatotu tradīciju, paražu un estētisko īpašību kopums, kultūras mantojums, kuram piemīt noteikta struktūra un funkcijas. Tā liecina par vēsturiskajām un mūsdienu attiecībām starp cilvēku un vidi.
Eiropas Padomes ministru komitejas rekomendācija:
Kultūrainavu teritorijas – ir īpašas topogrāfiski nedalītas ainavu daļas, kas ir veidojušās cilvēka darbības un dabas procesu rezultātā un raksturo sabiedrības attīstību – cilvēku dzīves vieta (apmetne) un to īpatnības laikā un telpā un ir kļuvušas par sociāli un kulturāli atzītām vērtībām dažādos teritoriālos līmeņos. Ainavās ir saglabājušās fiziskas liecības par to kā pagātnē tika izmantota zeme, kādas bija prasmes un tradīcijas, tiek pētīts kā konkrēta vieta ir atainota literatūras un citos mākslas darbos vai tajā ir noteikts kāds vēsturiski svarīgs notikums.…