Akada bija pilsētvalsts pret ziemeļiem no Babilonijas, Eifratas kreisajā krastā. Vēlāk par Akadu sauca Mezopotāmijas vidusdaļu, kuru uzskata par semītu etnoģenēzes vietu.
Mūsdienās šī teritorija atrodas Irākā, 50 km uz dienvidrietumiem no Bagdādes.
3. gt. p.m.ē. Divupē sāka iespiesties semīti-akadieši. Tie apmetās uz ziemeļiem no šumeriem un nodibināja Akadas pilsētu, kur Tigra un Eifrata viena otrai plūst vistuvāk.
Tigras un Eifratas lejtece veido purvainu līdzenumu ar vairāku metru biezu auglīgu dūņu kārtu.
Purvu un niedru džungļi
Nebija ne metālu, ne koku, ne akmens.
Negaidīti plūdi, stiprs vējš, māls, niedrāji.
Valdnieki
Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.)
Rimušs (2261.-2252. g.p.m.ē.)
Maništušu ( 2252.-2237. g.p.m.ē.)
Naramsuens (2237.-2200. g.p.m.ē.)
Šarkališarrs (2200.-2176. g.p.m.ē.)
Igigi (2176.-2173. g.p.m.ē.)
Dudu (2173.-2152. g.p.m.ē.)
Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)
Pirmais šīs valsts valdnieks bija- Sargons!
SARGONS ir dzimis 2300 gadā p.m.ē., bet miris 2215. gadā p.m.ē., 85 gadu vecumā.Viņš bija visai zemas izcelsmes semīts, atradenis un pēc profesijas dārznieks.
Akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās pat līdz Vidusjūrai. Lai uzsvērtu savas varas likumīgumu, viņš pieņēma vārdu Sargons (akadiešu valodā: Šarrukins), kas nozīmē „īstais valdnieks”. Viņš izveidoja pirmo dinastisko lielvalsti Divupē. Tā bija pirmā stingri centralizētā ierēdņu valsts Divupē. Sargons centās nostiprināt savu valsti.…