Diagnoze:
Pamatojoties uz sūdzībām un laringoskopiskiem datiem. Ja ir izolētas hiperplāzijas, jādiferencē no: tuberkulozes, sifilisa, skleromas vai ļaundabīga audzēja. Izšķirošā nozīme dg precizēšanai ir histoloģiska izmeklēšana
Terapija:
• Saudzējošs balss un diētas režīms, ierobežot vai aizliegt lietot alkoholu un smēķēt.
• Pie tūskainām formām – kortikosteroīdu inhalācijas.
• Paasinājumu gadījumos – tāda pati kā akūta katarāla laringīta gadījumā.
• Plaši pielieto vēl arī ķirurģisku ārstēšanu – operācijā mikroskopa kontrolē likvidē hiperplastisko epitēliju, hiperkeratozi, polipozi izmainītu balsenes gļotādu. To likvidēšana ir audzēja profilakse.
Hronisks atrofisks laringīts
Diezgan smaga un grūti padodas terapijai. Atrofiskie procesi var būt arī rīklē, degunā un arī trahejā, bieži pēc pārslimotas difterijas vai skarlatīnas.
Simptomi: mokošs sausums, kasīšanās un svešķermeņa sajūta kaklā, kas var novest līdz afonijai.
Laringoskopiski:
Sākumā ir spīdīga, koši sarkana gļotāda.
Vēlāk hiperēmija izzūd, balsenē rodas biezs, staipīgs, līmīgs sekrēts, kas sarec – tas var izsaukt klepu un rada sajūtu, ka balsenē ir svešķermenis, jūt arī, ka ir traucēta gaisa caurlaidība.
Terapija:
Visbiežāk simptomātiska, lai atvieglotu un mitrinātu balsenes gļotādu un atdalītu tos sarecējumus. Lieto (skalošanai un inhalācijām) NaCl un joda šķīdumu
Sārma un eļļas inhalācijas izdara tikai tad, ja balsenē ir biezas gļotas un krozas (sarecējumi).
…
