Alas un klintis Latvijā

Zināmo dabīgi veidojušos alu skaits Latvijā pārsniedz divus simtus. Alām visbagātākā ir Vidzeme, kas izceļas ar lielu upju, ieleju, gravu un iežu atsegumu daudzveidību. Īpaši jāatzīmē Gaujas senleja un Gaujas nacionālā parka teritorija, kurā atrodas divas trešdaļas Latvijas alu. Otrs alām bagātākais Latvijas novads ir Salacas ieleja.
Neraugoties uz to, ka Latvijas izcilāko alu garumi iekļaujas robežās no 30 līdz 60 metriem, sastopami arī daži izņēmumi, bez tam ir vērojama visai liela alu daudzveidība un savdabība. Latvijā ir arī divas pašlaik zināmās garākās dabīgi izveidojušās alas visā Baltijā.
Bet vispār - kas tad ir ala? Latvijas alu pētnieku reģistros pārsvarā ir iekļauti tie pazemes caurumi, kuru garums pārsniedz 3 m. Ja garums ir mazāks par ieejas platumu, tad tā jau ir niša.
Starp citu, Latvijā sastopams arī liels skaits cilvēka veidotu pazemes eju, pagrabu un citādu kazemātu, kas veidoti gan smilšakmenī, gan dolomītā. Ar vārdu sakot, cilvēks ir racis, cirtis, lauzis… Šajā kategorijā mūsu valstī visizcilākās ir visiem jau labi zināmās Riežupes smilšalas, kuru visu eju kopgarumu lēš virs 400 m. …