Alkoholisms

Alkoholisms ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un kaitē darba, sadzīves un materiālās labklājības apstākļiem.

Medicīniskā nozīmē alkoholisms ir nepārvarama, nekontrolējama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem.
Uzvedības izmaiņas:

paaugstināta aktivitāte, neparasta pašapziņas celšanās;
uz jautājumiem atbild lēni un neskaidri, nesakarīgi vai gluži
pretēji – runas veids paātrināts, daudz liekvārdības, pļāpāšana,
kuru pārtrauc pēkšņas smieklu lēkmes;
pēkšņa garastāvokļa maiņa - no pacilātības uz nomāktību,
interešu un atmiņas zudums;
viegla nokaitinātība, agresivitāte, noslēgtība, izvairīšanās no kontakta ģimenē, ieiešana sevī;
agrāk neraksturīga uzvedība - brutalitāte, cinisms;
interešu loka sašaurināšanās - paviršība spriedumos, izmaiņas sociālo vērtību skalā, stundu kavējumi un sekmju/darba kvalitātes pazemināšanās;
izvairīšanās no darbošanās, kur vajadzīga atbildība, intelektuālā vai fiziskā piepūle;
klaidonība.
Vieglā alkohola reibumā (ja alkohola daudzums asinīs ir 0,05% to rada 0,5—1 l alus vai 50—100 ml degvīna vai konjaka, vai 200—400 ml 14—18% vīna).…