• Uzmanība un darba atmiņa - Agrīnās HIV stadijās uzmanības un koncentrēšanās spējas šķiet neskartas, taču vēlākos stadiju posmos novērojami viegli un vidēji traucējumi, kas pēc neiroattēlošanas datiem tiek asociēti ar paaugstinātu priekšējās daivas aktivāciju. HIV pacientiem atklāti traucējumi uzmanības dalīšanas spējā un palēninātā reakcijas ātrumā, kad ir vairāk kā viens stimuls. Tāpat arī HIV pacientiem tiek uzrādīta pasliktināta vizuālā un verbālā darba atmiņa, kas, savukārt, var tālāk ietekmēt citas augstākā līmeņa kognitīvās spējas, tai skaitā lēmumu pieņemšanu.
• Vadības funkcijas - Vēlākās HIV stadijās novērojami vadības funkciju traucējumi, un garīgās veselības speciālisti norāda, ka teju visos novērojamos neirokognitīvajos traucējumos galveno lomu spēlē tieši vadības funkcijas. HIV pacienti uzrāda pazeminātu spēju lietot abstrakciju, problēmu risināšanu, kā arī būtiskus traucējumus prepotentu reakcijas atbilžu veidošanā, kas nozīmē to, ka tiek veidota automātiska pozitīva vai negatīva atbildes reakcija uz apkārtējās vides stimulu, balstoties uz iepriekšējo pieredzi. Pētnieki norāda, ka liela daļa HIV inficēto cilvēku esot kļuvuši par vīrusa upuriem, ikdienā pieļaujot riskantu rīcību, kas esot saistīta ar priekšējās smadzeņu daivas struktūrām, un, balstoties uz šo hipotēzi, veikti pētījumi, kuros pierādīts, ka HIV inficēto cilvēku vidū novērojama tendence izvēlēties tūlītējus apbalvojumus, nevis mazākus ilgtermiņa apbalvojumus, kas ilgākā laika periodā sniegtu lielāku ieguvumu, tātad, HIV inficēto vidū novērojama lielāka impulsivitāte un tendence pieļaut vairāk riskantas situācijas, tai skaitā seksuālu attiecību laikā neizmantot prezervatīvu un pakļaut apkārtējos riskam inficēties.
…