vĀCIJA
Daudz rotājumu, bet maz istabu koncepciju - tāds bija tā laika vācu kritikas secinājums par Art Deco. Bet arī šajā valstī Art Deco elegance un vieglums tika labi uztverts lielām iedzīvotāju grupām.
Art Deco atrada savu vietu arī starp ekspresionismu, Bauhaus un jaunajām celtnēm. Mājas ieejas un pārsegi tika individuāli dekorēti ar plastmasas zigzaga rakstiem, stilizētiem augiem un putti. Tā kā rotājumi, kas saistīti ar virsmu un bija paredzēts izvietot vinjetei līdzīgā veidā, šādā veidā varēja greznot arī vienkāršākas ēkas. Uzkrītošie krāsu dizaini nosaka citus akcentus.
lATVIJA
Pasaulē pazīstamākais Latvijas veiksmes stāsts ir VEF (Valsts Elektrotehniskā Fabrika) ar Ādolfa Irbītes (1910-1983) Art Deco dizaina radioaparātiem, kas atzīmēti ar Grand Prix vispasaules izstādēs Briselē (1936) un Parīzē (1937).
Mēbeļu finierēšanā Latvijā galvenokārt tiek izmantots rieksts, karēlijas bērzs un ozols, masīva koka detaļām - ozols. Tiek izmantoti arī jauni materiāli – nerūsējošais tērauds, hromētas detaļas, mēbeļu furnitūrai sāk izmantot polimēru materiālus (mākslīgais dzintars).
Ansis Cīrulis izrādās stila milzis – viņa radītais Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers ir izcils Art Deco stila "etno" strāvojuma paraugs, pēc kura tautiskuma tendence Latvijas iekštelpu dizainā un mēbelēs plaši izplatījās un ieņēma dažādas formas, atkarībā no autora rokraksta.
…