Asinsgrupas un asinspārliešana.
Asins grupu noteikšana saistīta ar asins pārliešanu. Pirmo reizi asinis tika pārlietas 1666. gadā dzīvniekiem. Mēģināja arī no dzīvnieka pārliet asinis cilvēkam un no cilvēka – cilvēkam. Mēģinājumi beidzās nesekmīgi, tāpēc aizliedza.
Laika posmā no 1901. līdz 1907. gadam Landšteiners un Janskis veica eksperimentu ar asinīm, kura rezultātā (1900.g.) atklāja asinīs īpašas vielas – aglutinīnus (atrodas asins plazmā) un aglutinogēnus (atrodas uz eritrocītu virsmas). Konstatēja 2 veidu aglutinogēnus: A un B un 2 veidu aglutinīnus: α un β. Konstatēja, ka viena cilvēka asinīs nav sastopama kombinācija A + α, kā arī B + β. Ja sastopas šie pāri, tad notiek aglutinācija – eritrocītu salipšana.
Mūsdienās šīs vielas sauc par antigēniem un antivielām.
Atkarībā no antigēniem izdala 4 asins grupas A-B-0 sistēmā.
Asinsgrupu noteikšana.
Ņem speciālus trauciņus, kuros iepilda izmeklējamās asinis, tad piepilina reģentu (nepieciešamos antivielu), apmēram 3 minūšu laikā skatās, kuros trauciņos notikusi salipšana (aglutinācija).
Rēzus faktors.
1940. gadā Lanšteiners un Vīners pērtiķa Macacus Rezus asinīs atklāja vēl vienu antigēnu, kuram nav atbilstošu antivielu. To nosauca par Rēzus faktoru.
Mūsdienās to sauc par antigēnu D, tas atrodas uz eritrocītu virsmas, tam nav atbilstošas antivielas.
Cilvēkiem, kam ir antigēns D, ir rēzus pozitīvas asinis (pieraksts: Rh+(poz.)). ~85% mūsu reģionā ir rēzus pozitīvas asinis, ~15% - rēzus negatīvas (asinīs nav antigēna D).
Pārlejot asinis jāņem vērā rēzus piederība! Nedrīkst pārliet Rh+(poz.) asinis Rh-(neg.). Atkārtotas pārliešanas gadījumā iespējama aglutinācija – attiecīgie antigēni sastopas ar organismā izveidotajām antivielām.
Sarežģījumi var rasties, ja mātei ir Rh-(neg.) un bērnam no tēva Rh+(poz.). Šādā gadījumā grūtniecības vidū vai pirmajās 72 stundās pēc Rh+(poz.) bērna piedzimšanas ievada imūnglobulīnu. Imūnglobulīns nodrošina to, ka mātes organismā neizveidojas antivielas pret antigēnu, kas ir auglim vai bērnam.
…
