Atskaņu hronika

Atskaņu hronika sarakstīta laika posmā no 1278. – 1279. gadam, sniedz plašu ieskatu vēstures notikumu attīstībā
Atskaņu hroniku ir rakstīta vācu valodā, pirmo reizi atdzejoja J.Saiva.
Atskaņu hronikas autors ir nogrimis militārā tehnikā, kaujas psiholoģijā un mainīgā izdevības vai neizdevības virtenī.


Atskaņu hronikā hronists slavina Rīgas namniekus, kad tie stājas cīnītāju rindās, piemin kareivīgos bīskapus, kas bruņoti traucas kaujā ar saviem vīriem, mīļiem vārdiem sumina dāņu ķēniņa vīrus, kad tie steidz no tālās Rēveles palīgā livoniešiem. Cīņas gars tos tuvina vairāk kā brāļus, to pavada militārs gars.

Elementārs fanātisms ir katoļu baznīcas spēks, kas suģestē krustnešus un bruņiniekus, visnotaļ vadīdams arī Atskaņu hronikas autoru.

Hronikā ir izkaisītas ziņas par brīnumiem, sapņiem, nojautām ir nokļuvušas tā laika mirakuļu krājumos. Visi ticēja brīnumam un to gaidīja no Dieva, Kristus, Sv.Jaunavas vai elku dieviem.

Ticības prakses pretrunas viduslaikos it tik dīvainas, ka tās tulkojamas tikai no tā laika viedokļa.

Atskaņu hronikas autors pāris desmit reizes piemin bīskapus, mūkus un vispār garīdzniekus, godam piemin Meinhardu un Albertu.

Hronika beidzas ar zemgaļu 13.gs. beigās. Nav zināms ne autors, ne vieta, kur tā būtu rakstīta.…