Audzināšana Grieķijā
Grieķu audzināšana saistīta ar visu pasaules izpratni.
Īpaša vieta te bija indivīda attīstībai.
Katra brīva cilvēka dzīve bija cieši saistīta ar sabiedrībā pastāvošiem likumiem.
Par indivīda dzīves augstāko jēgu uzskatīja kalpošanu savai valstij.
Jaunajā paaudzē centās ieaudzināt vīrišķību un pilnīgu pakļaušanos likumam, lai veidotos ideāls, drosmīgs karavīrs un pilsoņa pienākumiem uzticīgs cilvēks.
Meitenēm ieaudzināja vēlmi piedalīties dzīves norisēs. Mātes pašas rūpējās par savu bērnu fizisko un morālo audzināšanu.
Tomēr, pastāvot tēva kultam, tēvs atņēma dzīvību bērnam, ja fiziski bērns nevarēja būt noderīgs valstij.
Meitenes arī nodarbojušās ar vingrošanu, fizisko norūdīšanos.
Vecāki centās izaudzināt savus bērnus par disciplinētiem cilvēkiem, kas kalpo savai valstij. Un tas, protams, arī izdevās, taču, lai to panāktu, bija jāizmanto stingras audzinašanas metodes.
Grieķu audzināšanas ideāli
Grieķi cilvēku uzskatīja par visnozīmīgāko būtni visā izplatījumā un neļāvās priesteru un despotu varai. Viņu domāšanas veidu var raksturot kā pasaulīgu un racionālu, viņi slavināja neierobežotu zinātkāri un zināšanas cienīja vairāk kā ticību. Lielā mērā tieši šo īpašību dēļ viņu kultūras sasniegumi ir augstākais, ko senajām civilizācijām bija lemts sasniegt.
Izskanēja humānisma ideja – visa centrā cilvēks.
Senie grieķi dzīves problēmas risināja sistemātiski ar loģisko pamatojumu.…
