Neatņemama austriešu svētku mielasta sastāvdaļa ir asinsdesas.
Katrā no deviņām Austrijas federālajām zemēm ir savi neordināri ēdieni, piemēram, Burgenlandes virtuvē centrālā vieta pieder polentai (mamaligai) – kukurūzas miltu putrai, kuru gatavo visdažādākajos veidos. Cieņā ir vistas gaļas, zoss gaļas vai zivju ēdieni. Zalcburgas un Tiroles apgabalos virtuvē iecienītas ir klimpas ar dažādiem pildījumiem: gaļu, spinātiem vai sieru.
Austrija pārsteidz ar saldo miltu ēdienu pārpilnību: dažādu veidu ābolu pīrāgiem, vaniļas biskvītiem, kurus papildina dažādu veidu rieksti un augļi, gardi pudiņi. Austriešu konditoru lepnums ir visā Eiropā slavenā strūdele, kuru gatavo no dažādiem augļiem, rozīnēm un kanēļa. Austrieši dievina kafiju. Kafijas baudīšanas kultūra Austrijā ir izkopta līdz pilnībai un ir sasniegusi tādu līmeni, ka, ja cilvēks vienkārši pasūta kafiju, viņu var nepareizi saprast, jo ir jāpasaka, kādā veidā un ar kādām garšvielām dzēriens pagatavojams. Vislielākajā cieņā ir kapučīno ar pienu vai saldo krējumu, kas pārkaisīts ar kakao pulveri un šokolādes skaidiņām. Austrijā lielā cieņā ir alus un vīns. Lielākā daļa vīnu ir baltvīni, kas darīti Austrijā. Nemazāk izplatīts ir karstvīns, kuru pazīst arī ar glitveina nosaukumu – uzkarsēts sarkanvīns, kuram pievienotas dažādās garšvielas. Cilvēki kam patīk stipri alkoholiski dzērieni var nogaršot Obstleru – dzērienu, kuru gatavo no augļiem. Austrijā pazīstamākā no alus šķirnēm ir „Stiegl“, kurai ir jau vairāk nekā 500 gadu ilga vēsture. Šis dzēriens ir gaišās un vieglās klases alus.
Klimats
• Vidējs kontinentālais klimats, kas no piejūras klimata pāriet kontinentālajā. Maigas ziemas.
…
