Baltijas un Skandināvijas apdzīvojuma vēsture (vēsture un etnoģeogrāfija)

Skandināvijas tautas
ģermāņu cilšu pēcteči, kuri ieradušies Skandināvijā no D.
Sākumā ieradās Jitlandē, Dānijas salās un Skandināvijas p-s D 2300-2200 g.pr.Kr.
Lielajā tautu staigāšanas laikā mūsu ēras 1.tūkstošgadē Skandināvijā ieradās jauns ģermāņu valodās runājošu cilšu vilnis. Tas sasniedza Skandināvijas p-s galējos R. Tieši šajos pagabalos ir saglabājušies visvecākie dialekti, uz kuru pamata 5.-8.gs. izveidojās R-Skandināvu dialekti.
Vikingi
Nosaukums no Vik – fjords (norvēģu val.) Vikia – darb v. aiziet prom, nošķirties
Vikingu laiki: 800.-1050.g.
Vikingi bija
uzbrucēji,
tirgotāji,
atklājēji,
apmetņu dibinātāji.
Ģeopolitiskā vēsture
Līdz 13.gs. pastāvēja 4 valstiski veidojumi - Dānija, Norvēģija, Zviedrija un Islande.
Somijas teritorija 12.gs. ietilpa Zviedrijas sastāvā. 13.gs. vidū Islandi pakļāva Norvēģija.
Visnozīmīgākā bija Dānija, kas dominēja Skandināvija viduslaiku vēsturē. Vājākā bija Norvēģija, kuru periodiski pārvaldīja Dānija.
Kalmāras ūnija (1389.-1523.) dominē Dānija…