Baroks radās Itālijā (Romā) pēc renesanses stila
16. gs. otrajā pusē, un apgaismības laikmetā (17.-18.gs.) tas izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs.
Baroka nosaukums, iespējams, radies no sena portugāļu valodas vārda barocco, kas apzīmē neregulāras formas pērles.
Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas,
liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājā mākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā.
Tālaika cilvēki izceļas ar smagu parūku, pārspīlēti lepnu stāju, valdonīgu skatu. Viņu tērpi ir darināti no dārgiem, rakstainiem audumiem.
Dzīve franču galmā tika pakļauta striktai etiķetei, kura bija jāievēro. Ludviķis XIV galmā diktēja kungu modi, bet dāmu modi noteica monarha daudzās favorītes. Un tā kā šo favorīšu bija daudz, un tām bija savi uzskati, mode mainījās ik pēc 12-15. gadiem. Šajos apģērbos izpaudās tērpu spilgtums un krāsainība. Bieži vien pats cilvēks atradās otrajā plānā, pazūdot audumā un rotu daudzumā. Tomēr, katrs tērps veidojās uz jau esošā pamata – mainījās tikai detaļas un dekors, kā arī valkāšanas manieres.
Ludviķis XIV vēlēdamies būt vadonis arī armijā, 1672.gadā sāka ieviest armijas formu. Gadsimta 60.,70.gados vīriešu tērpā parādījās tā saucamās žustokorps (fr.val. justaucorps), sāka valkāt brokāta virstērpus, rotātu ar dārgmetālu, drīkstēja valkāt tikai ar paša monarha atļauju. Šis armijas tērpus vairāk kalpoja kā simbols, nevis kā aizsargfunkcijas pildītāju.…