Strādājis par skolotāju Rucavā, Palangā, Liepājā, Tērbatā un vēlāk Rīgā.
Piedalījās pirmās dziedāšanas programmas izstrādāšanā latviešu skolām. (referēja II Skolotāju kongresā, kas notika Tērbatā (Igaunija) 1917. g. 8.06 - 13.06)
Uzrakstīja pirmo dziedāšanas mācīšanas metodiku latviešu valodā 1922. gada (72. lpp.) Tajā bija 14 nodaļas. Darbā izklāstītas ne tikai paša autora domas, bet paskaidroti arī citi, dažkārt pilnīgi pretēji pedagoģiskie un metodiskie uzskati.
Metodikas pirmajā nodaļā ’’Dziedāšanas nozīme dzīve un skolā’’ autors parāda dziedāšanas lomu cilvēka fizisko, garīgo, tikumisko, estētisko un sabiedrisko spēju un tieksmju pilnveidošanā. J. Bebris uzskata, ka ’’…dziesmai piemīt rets vienojošs spēks. Dziesmā jābūt visiem par vienu, vienam par visiem, ja nē, - tad jūk.’’ Autors dziedāšanu pēc nozīmīguma liek tūdaļ aiz dzimtās valodas.
…