Iedomu draugu radīšana, pētnieku aprindās, vairumā gadījumu tiek saistīta ar kopingu (coping) un, iespējams, iedomu draugi palīdz bērniem tikt galā ar iepriekš pārdzīvotām traumām (Friedberg, 1995)
Piemēram, pētījumi ir pierādījuši, ka bērni bieži vien savas emocijas un pārdzīvojumus projicē uz leļļu figūrām (Knell, 1998; Axline, 1969) un iedomāta spēlēšanās (imaginative play) var nodrošināt bērnus ar iespēju izspēlēt un asimilēt savu pieredzi (Piaget, 1962).
Nagera (1969) min piemēru, kurā kāda 5 gadus veca meitene radīja iedomu draugu laikā, kad viņas vecāki piedzīvoja šķiršanos un viņas māte tika hospitalizēta sakarā ar garīgu slimību. Citi bērni tajā pašā ģimenē uz sarežģīto periodu dzīvē reaģēja ar izteiktiem miega traucējumiem, regresiju un grūtībām skolā. Piecgadīgā meitene neizrādīja nevienu no šiem simptomiem un Nagera to saista ar meitenes iedomu drauga klātbūtni (Nagera, 1969).
Pētniece Dženifera Mauro (Jennifer Mauro, 1991; kā minēts Taylor, 1999), savā doktora disertācijā skaidro vienu no vispusīgākajiem longitudinālajiem pētījumiem, saistībā ar iedomu draugiem. Pētījumā piedalījās bērni ar un bez iedomu draugiem un rezultāti parādīja vairāk līdzību kā atšķirību starp abām grupām. Atšķirības starp abām grupām parādījās kautrībā un uzmanības koncentrēšanā un papildus iepriekš veiktajiem pētījumiem, atšķirības bija labvēlīgas grupai ar iedomu draugiem – bērni bija mazāk kautrīgi un labāk spēja noturēt uzmanību uz kādu noteiktu darbību. Par līdzīgām atšķirībām, starp bērniem ar iedomu draugiem un bez, tiek ziņots citos socio-kognitīvos (socio-cognitive) laukos, tādos, kā, sociālā kompetence (Seiffge-Krenke, 1997), valodas prasmes (Bouldin, Bavin, & Pratt, 2002) un citos.
…
