Pirmsskolas vecums (4 – 7 gadi)
Domāšana
Atklāj cēloņu un seku sakarības (par to liecina «Kāpēcīšu» vecuma sākšanās).
Attīstās vairāki domāšanas veidi: uzskatāmi konkrētā, uzskatāmi tēlainā, verbāli loģiskā domāšana.
Bērns labāk saprot to, ko redz nevis dzird.
Pamazām attīstās loģiskā domāšana, pieredzes, kļūdu un mēģinājumu rezultātā.
Abstraktās domāšanas attīstībai ļoti svarīga ir iztēle. Bērni brīžiem neatšķir iztēles fantāzijas no realitātes (pieaugušie domā, ka bērns melo, bet tā nav).
Iztēles attīstībā svarīgi ir zīmējumi. Tajos bieži attēlo izjūtas nevis izskatu.
Runa
Strauji pieaug vārdu krājums (no 300 – 4000 vārdu).
Intensīvi apgūst gramatiskās formas un jēdzienus.
Runa attīstās no egocentriskās un dialogu, mācās izprast citu domas un runas iekšējo loģiku.
Attīstās arī iekšējā runa (koncentrē uzmanību uz runas priekšmetu, plāno).
Līdz ar runas apguvi attīstās arī rakstība, tās attīstīta sākas no brīža, kad bērns iepazīst zīmuli, spēj atdarināt grafiskus simbolus.
Pirmsskolas vecums (4 – 7 gadi)
Uzmanība
Bērnu uzmanību saista tikai pievilcīgie objekti, kurus pavada emocionāls pārdzīvojums.
Reti, kad uzmanību izraisa iekšēji nosacījumi.
Pamazām veidojas tīšā uzmanība, kura nepieciešama mācībām skolā.
Uzmanība ir saistīta arī ar gribas kvalitāti, paškontroles prasmēm un iemaņām socializācijas procesā.
Saskarsme rotaļās
Rotaļas un spēles ir viens no galvenajiem psihiskās attīstības virzītājiem. Tās attīstās no manipulācijām ar priekšmetiem līdz lomu un sižeta rotaļām.
Jau spēj kontrolēt savu darbību, ievērot noteikumus. Tas attīsta paškontroles iemaņas (pēc tā cik labi tas izdodas var spriest par bērna spēju adaptēties skolā un vispār dzīvē sabiedrībā).
Notiek arī subordinācijas procesi, kad izvirzās līderi un padotie (jāseko, lai tie nebūtu vieni un tie paši visās rotaļās).
Pirmsskolas vecums (4 – 7 gadi)
Motivācija
Rodas no vajadzības pēc iespaidiem un izziņas, saskarsmes un savas nozīmīguma apziņas (protams, ja ir apmierinātas vitālās vajadzības).
Motivāciju veicina pelnītas uzslavas. Bērni ir jūtīgāki pret kritiku un aizrādījumiem, nekā iepriekš. Ļoti svarīgi saņemt novērtējumu un atzinību gan no pieaugušajiem, gan citiem bērniem (tāpēc bērni mēdz lielīties).
Ja nonākot skolā stipri atšķiras vecāku dotais vērtējums no vienaudžu vērtējuma, tad bērns var gūt emocionālu traumu.
Emocionālā attīstība
Mācīšanās un audzināšanas process ir ļoti atkarīgs no bērna jūtām un emocijām. Svarīgi kā bērns attiecas pret sevi un citiem, kā uztver veiksmes un neveiksmes.
Raksturīgas pretrunīgas jūtu izpausmes. Veidojas iekšējs konflikts starp «Es gribu!» un «Tā vajag!». (Notiek emocionālā decentralizācija, bērnam jārēķinās ar citiem)
Svarīgi izjust mīlestību, apmierināt pamatvajadzības, piedāvāt iespējas iekšējo potenču attīstībai, pieradināt pie sistēmas un ierobežojumiem, dot iespēju gūt sociālas iemaņas grupā.
Tieši bērnībā nostabilizējas tādas personības īpašības kā ekstraversija vai introversija, uzticēšanās un neuzticēšanās, trauksmainība vai mierīgums u.c.
Pirmsskolas vecums (4 – 7 gadi)
Pašvērtējums
3-4 gadu vecumā attīstās pašvērtējums, jo rodas iespēja sevi salīdzināt ar citiem, bet 6-7 gadu vecumā tas pāriet jaunā kvalitātē – rodas iekšējā pozīcija – noturīga attieksmju sistēma pret sevi (šī sistēma kalpo par tālākā dzīves stila izveides pamatu).
Saskarsme
Turpina apgūt saskarsmes prasmes. Parādās spītība, nepaklausība utt. Kā patstāvības, emancipācijas tieksme.
Psiholoģiskā gatavība skolai
Tradicionāli izvirza 3 kritērijus:
Kognitīvā gatavība (uztvere, uzmanība, domāšana, atmiņa, iztēle, runa);
Personības īpašību attīstības līmenis (patstāvība, gribasspēks, motivācija u.c.)
Saskarsmes jeb sociālā gatavība skolai (sabiedriskums, spēja kontaktēties, sadzīvot ar citiem, sevi aizstāvēt, zināt kā uzvesties).
…
