Bērnu tiesības, tās realizējošais mehānisms LR sociālās likumdošanas aspektā

Definīcijas
Bērns - persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Bērnu tiesības ir pamattiesību un pamatbrīvību kopums, kuram ir jābūt nodrošinātam katram bērnam, bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem ar bērnu vai viņa ģimeni saistītiem apstākļiem.

Bērnu tiesību vēsturiskā attīstība
20. gs. sākumā bērnu tiesības pamatā tiek skatītas kontekstā ar pastāvošajām problēmām bērnu darbaspēka izmantošanā, bērnu tirdzniecībā un seksuālā ekspluatācijā.

1924.gadā tika pieņemta Ženēvas Bērna tiesību deklarāciju, kurā tika likts uzsvars uz bērnu sociālajām un ekonomiskajām tiesībām.

1959. gadā tika pieņemta ANO Bērna tiesību deklarācija, kurā tika pasludināti sociālie un tiesiskie principi.

1989. gada 20. novembrī tika pieņemta ANO Konvencija par bērna tiesībām. Latvijas Republika šo dokumentu ratificēja 1992. gada 14. aprīlī, bet spēkā tā stājās 1992. gada 14. maijā.

ANO Konvencijā par bērna tiesībām noteiktie vadošie tiesību principi un noteikumi tika nostiprināti 1998.gada 19.jūnijā pieņemtajā Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos nacionālajos tiesību aktos.…