Viņš bija vācu klasiskās mūzikas komponists. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku diženākajiem komponistiem, kurš ir ietekmējis daudzus vēlāko gadu mūziķus.
Bēthovenu nosacīti dēvē par pirmo romantiķi, jo, lai gan viņa skaņdarbi pamatā ir klasiski, atsevišķos sacerējumos parādās jau brīvākas, romantiskākas intonācijas.
Ludvigs van Bēthovens dzimis 1770. gada decembrī, Bonnā (īstais komponista dzimšanas datums gan nav zināms, bet par dzimšanas dienu pieņemts uzskatīt 16. decembri, jo viņš kristīts 17. decembrī, un tajā laikā bērnus kristīja dienu vai divas pēc piedzimšanas).
Nelielās galma kapelas dziedoņa dēls jau no agras bērnības tika pievērsts mūzikai. Viņš pilnveidojās kā izpildītājs un apguva kompozīcijas pamatus cienījama pedagoga K. G. Nēfes vadībā, kurš audzināja savu skolnieku vācu apgaismotāju tradīciju garā. Skaudro, trūcīgo dzīves apstākļu dēļ komponists nevarēja iegūt pilnīgu humanitāro izglītību, tomēr, nemitīgi mācoties patstāvīgi, viņš kļuva par augsti izglītotu cilvēku ar plašu interešu loku, kas aptvēra filozofiju, vēsturi, valodas, literatūru un politiku.
Bēthovena uzskati vienmēr ir bijuši brīvdomīgi, uzsvērti demokrātiski.
1787. gadā Bēthovens pirmo reizi apmeklēja Vīni, kur tikās ar V. A. Mocartu.
1789. gada franču buržuāziskās revolūcijas ietekmē viņš kļuva par kvēlu republikāni, aristokrātu privilēģiju nicinātāju.
1792. gadā Bēthovens pārcēlas uz Vīni, lai pelnītu iztiku kā muzikants (zināmu laiku mācījās kompozīciju pie J. Haidna un citiem mūziķiem). Neskatoties uz neciešamu raksturu un pilnīgu labu manieru trūkumu, Bēthovenam parādījās ietekmīgi draugi, kas palīdzēja viņam kļūt par pazīstamu pianistu un pasniedzēju.…
