Kopsavilkums
Cilvēces eksistenci uztur trīs veidu bagātības: materiālās, kultūras un dabas bagātības.
Dabas bagātības ir tās resursi un bioloģiskā daudzveidība.
Dabas resursi (derīgie izrakteņi, mežu, ūdens ekosistēmu, lauksaimniecības zemju resursi u.c.) nodrošina cilvēku vajadzības.
Bioloģiskā daudzveidība garantē dabas resursu atjaunošanos un stabilitāti.
Bioloģiskā daudzveidība ietver ģenētisko, sugu un ekoloģisko daudzveidību.
Jo lielāka bioloģiskā daudzveidība visos līmeņos, jo lielākas iespējas dzīvajām sistēmām, piemēram, organismiem, populācijām, biocenozēm, pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem un izdzīvot.
Izzūdot kāai sugai, tiek izjauktas arī sugu savstarpējās attiecības un neatgriezeniski zūd iespēja izmantot šīs sugas noderīgās īpašības nākotnē.
Dabas resursu patēriņš ir cieši saistīts ar izmaiņām bioloģiskajā daudzveidībā. Cilvēku darbība ietekmē bioloģisko daudzveidību visos tās līmeņos.
Šī ietekme var izpausties gan tieši, piemēram, ekosistēmu iznīcināšana, medības, gan netieši, piemērām, globālo ekoloģisko problēmu – skābā lietus, hidrosfēras piesārņojuma, globālās sasilšanas – radītās izmaiņas sugu un ekoloģiskajā daudzveidībā.
Palielinoties cilvēku skaitam, arvien straujāk pieaug dabas resursu patēriņš, piemēram, mežu izciršana, derīgo izrakteņu ieguve. Lai apmierinātu pieaugošās cilvēku vajadzības, izvēršas ceļu un ēku būvniecība, kas ietekmē vai pilnībā nomaina šajās teritorijās esošās ekosistēmas.
…