Par biomasas koģenerāciju
Parasti biomasas koģenerācijas kompleksos izmanto koksnes kurināmo vai kūdru, atkritumus, graudaugus, salmu ķīpas.
Pārskats
Vissvairāk biomasas koģenerācijas stacijas ir valstīs ar attīstītu mežu industriju.
Centrāleiropā pārsvarā ir mazākas līdz 1MWel, bet Ziemeļeiropā lielākas virs 20MWel
Vislielākā atrodas Somijā 240MWel un 60MW apkurei. Kurināmais koks un kūdra, ja nepieciešams izmanto ogles.
Priekšrocības
Ar biomasu kurināmām koģenerācijas iekārtām ir īpaši augsts lietderības koeficients gan siltuma, gan elektrības ražošanai (Augsto elektrības lietderības rādītāju nodrošina sistēma, kuras pamatā ir augstspiediena tvaika katls, tvaika turbīna un progresīvs tehnoloģiskais risinājums. Pateicoties tam elektrības ražošanai var izmantot relatīvi nelielas jaudas katlus ap 5 MWth, iegūstot elektrisko lietderību 23%.)
Augsta siltuma ražošanas lietderība ir panākta pateicoties dūmgāzu kondensatora izmantošanai. Dūmgāzu kondensators kondensē dūmgāzēs esošo ūdeni, iegūstot papildus enerģiju. Procesā maksimālā ūdens temperatūra ir 55 °C. Kondensācija ļauj atgūt degšanas procesā ūdens iztvaikošanai patērēto enerģiju.
Liela atjaunojamo energoresursu izmantošana
Uzlabojas vietējās enerģijas drošība
Samazina dabasgāzes importu
Samazina SE izraisošo gāzes un citus piesārņojumus Īpašā kurtuves konstrukcija ļauj sasniegt īpaši zemu emisiju līmeni. Degšanas process uz ārdiem notiek ar minimālu gaisa padevi, kas samazina NOx veidošanos. Temperatūras regulēšana kurtuvē notiek ar dūmgāzu padevi. Kurtuves galā atrodas konstrukcija papildus gaisa padevei. Tas rada virpuli dūmgāzēs nodrošinot optimālu degšanu.
…
