Brīvas darbaspēka kustības ievērošana. Sociālā dialoga attīstība ES valstīs

Brīvas darbaspēka kustības nodrošināšana - viena no EK līgumā noteiktajām pamatbrīvībām.
Darba ņēmēja pārvietošanās brīvība pastāv kopš Eiropas Kopienas dibināšanas 1957. gadā.

Šodien tā jau ietilpst tiesībās visiem cilvēkiem brīvi pārvietoties. Šīs pamattiesības ir garantētas Kopienas tiesību aktos, kas ES iedzīvotājiem ar dažiem nosacījumiem piešķir tiesības doties uz citu ES valsti, lai tur pavadītu pensijas gadus, studētu vai dzīvotu, neiesaistoties saimnieciskajā darbībā.

ES dalībvalstu iedzīvotāju tiesības brīvi strādāt ES teritorijā ir noteiktas Lisabonas līguma 45.pantā (pirms tam - Māstrihtaslīguma39.pantā).
Tiesību akti strādājošo brīvas kustības regulēšanai :
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK par Savienības  pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un  uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68   un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK

Padomes Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu   darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā

Darba ņēmēju brīvās kustības tiesību piemērošanas kārtība Latvijā ir noteikta Pievienošanās līguma VIII pielikuma 1.pantā.…