Bronhektāzes

3. slaids
Bronhektāzes var būt sakulāras jeb maisveidīgas – neregulāri paplašinājumi mijas ar sarētojumiem un sašaurinājumiem. Par cistiskām bronhektāzēm dēvē tad, ja tās ir sevišķi plašas un to ir daudz. Par tuberālām, jeb cilindriskām bronhektāzēm runā tad, ja bronhi ir zaudējuši savu normālo konusveida sašaurinājumu distālā virzienā un kļuvuši cilindriski.
4. Slaids
Pastāv uzskats, ka par primārām bronhektāzēm jeb bronhektātisko slimību jārunā tad, ja reģionāri bronhu paplašinājumi ar bronhu sienu muskulatūras vājumu iezīmējas jau agrā bērnībā, un, iespējams ir iedzimta rakstura. Visbiežāk bronhektātiskā slimība manifestējas vecumā no 5 – 25 gadiem, tā izpaužas ar klepu un krēpām. Krēpas var būt gļotainas, bet var arī jau uzreiz parādīties strutainas krēpas ar salkanu puvuma smaku. Iedzimtas bronhektāzes un iedzimtas cistas var būt solitāras vai multiplas. Iespējama arī cistveidīga plauša, kurai raksturīga visas plaušas cistiska struktūra ar gaisu saturošām cistām. Visbiežāk bronhektāzes ir sekundāras, tās rodas kā sekas dažādām pārciestām plaušu slimībām.
5. Slaids
Īstās iedzimtas bronhektāzes, kas veidojas embrionālās attīstības periodā sakarā ar bronhu veidošanās anomālijām, novērojamas reti. Pārsvarā bronhektāzes rada nevis intranatālie, bet postnatālie bronhiālā koka zarošanās traucējumi. Šos traucējumus izraisa bērnu infekcijas slimības, piemēram, masalas, garais klepus, gripa, akūtas pneimonijas.
…