Buboņu epidēmija jeb melnā nāve

Melnās nāves novēršana Itālijā
Kad Melnā nāve izplatījās caur Itāliju 1347. gada beigās:
dažas ostas sāka novērst kuģus, par kuriem bija aizdomas, ka tie nāk no inficētajiem apgabaliem;
slēdza pilsētas ūdeņus aizdomās turamajiem kuģiem;
ceļotājus un likumīgos kuģus pakļāva 30 dienu izolācijai (karantīnai);
ar papildu noteikumiem tika izveidotas attālas kapsētas mēra upuriem, kuri, savukārt, tika savākti, pārvadāti un aprakti saskaņā ar noteiktajiem noteikumiem;
tika ieviesti importa un eksporta ierobežojumi, ceļojumi un tirdzniecība.
Itālija ir viena no pirmajām valstīm, kurā lika ievērot īpašus noteikumus, saistībā ar slimības izplatību un tās novēršanu.
Šie novēršanas punkti vēlāk izplatījās arī citās valstīs un pilsētās.
Kādi pasākumi tika vai netika veikti, lai samazinātu saslimšanas izplatīšanos (ārstniecība)?
Slimniekiem lika ēst sasmalcinātas minerālvielas, kuru sastāvā bieži vien bija arsēns un dzīvsudrabs.
Ārsti bieži pārbaudīja urīna krāsu un veselību. Daži pat to nogaršoja, lai pārbaudītu. Viena no ārstniecības metodēm, bija urīnvanna. Slimniekam lika gulēt urīnā, jo ticēja, ka tas palīdz cīnīties ar ļoti daudzām slimībām.
Daži ārsti teica pacientiem nepeldēties, jo tas atvērs poras un ļaus slimībai iekļūt.

…