Pulvertornis
1330. gadā minēts kā Smilšu tornis, jo tam pretī esot bijuši smilšu kalni. Ieeja tornī atradusies 5 m virs zemes un ēkā varēja iekļūt tikai pa šaurām kāpnēm. 1621. gada zviedru uzbrukuma laikā tika sagrauts, neskarts palika tikai pagrabstāvs, uz kura 1650. gadā uzbūvēja tagad redzamo Pulvertorni.
Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17. gs. Jo kopš 1650. gada tajā it kā glabāti šaujampulvera krājumi. Vēlāk tornis izmantots arī kā cietums un ieroču glabātuve.
1892. gadā studentu korporācija Rubonia vērsās pie pilsētas valdes ar lūgumu atļaut tornī ierīkot konventa mītni. 1916. gadā studentu korporāciju no telpām izlikta un Pulvertornī izvietojās jaundibinātais Latviešu strēlnieku pulku muzejs, ko 1919. gadā pārdēvēja par "Latvijas Kara muzeju“, kas strādā vēl līdz šim.
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Augstākā Rīgas baznīca, kuras tornis ir 123,25 m augsts, kā arī ievērojams gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas 1997. gada 4. decembrī iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Pirmo reizi Pētera baznīca rakstos minēta 1209. gadā - tā uzcelta kā tirgotāju dievnams un sanāksmju vieta.
Pētera baznīcas tornī 1352. gadā tika uzstādīts pirmais publiskais pulkstenis Rīgā.
130m augstajā tornī pavisam zibens iespēris 6 reizes
Baznīca smagi cietusi un izdemolēta svētbilžu grautiņu laikā un arī pēc tam. Pilnībā Pētera baznīca tika atjaunota 1983. gadā, taču restaurācijas darbi turpinājās arī vēlākajos gados.
1976. gadā pirmo reizi ieskanējās zvanu spēle, kas piecreiz dienā atskaņo latviešu tautas dziesmas "Rīga dimd" melodiju un ar zvanu skaņām atzīmē pilnas stundas. …
