SECINĀJUMI
Ir kļūdaini uzskatīt četrus principus par “četru nošu” harmoniju. Gilons iesaka uzskatīt principus par “četriem morālajiem nukleotīdiem”, no kuriem sastāv morāles DNS ar kuriem, gan izmantojot tos pa vienam, gan savstarpēji kombinējot ir iespējams izskaidrot un atrisināt būtiskākās un universālākās medicīnas ētikā sastopamās problēmas.
Savukārt galvenā tikumu ētikas problēma ir tā, ka daudzi tikumi no morāles viedokļa nav obligāti, tie nav saistīt ar pienākumu. Tas nebūtu nekas īpašs, ja runa būtu tikai par ikdienas morālo dzīvi, kur subjekts riskē vienīgi pats ar sevi, taču šāds neobligāts raksturs neder profesionālajā ētikā un jo īpaši medicīnas ētikā, kur riskam tiek pakļauta pacienta veselība un dzīvība.
Ļaunprātīga principu pielietošana var novest pie sterilas un veinveidīgas, smadzenes bremzējošas un garlaicīgas pieejas ētikas problēmām, kā to noformulējis Hariss.
Tāpat, ja četri principi tiek izolēti no sociālā, kultūras un ētiskā konteksta, tas var novest pie Kalahana aprastītās morālās iztēles trūkuma un pliekanas morāles analīzes.
Lai izvairītos no tā visa medicīnas ētika ir jāpasniedz kombinācijā ar vērtībizglītību un kritiski analītisko domāšanu, bez kā nav iespējams pilnā mērā izmantot principisma iespējas.
Nav saprotams vai nošķīrums starp privāto un publisko ir identisks nošķīrumam starp indivīdu un sabiedrību, kā tas tradicionāli tiek uzskatīts.
Nav arī īsti skaidrs cik lielā mērā principi ņem vērā kultūras atšķirības, indivīdu tiesības un pienākumus, dzimumu lomu.
Skaidrs ir tikai viena, ka principisma praktiskais un teorētiskais potenciāls joprojām ir pietiekami liels, lai būtu vērts turpināt pilnveidot šo pieeju.
Četri principi ir tikai instruments – kompass, kas palīdz mediķiem orientēties, medicīnas ētiskajās problēmās.
Tie neaizvieto domāšanu un nepavisam neatceļ prasību pēc tā, lai mediķu ētiskie lēmumi būtu arī loģiski pamatoti – tieši tā kā to vēlas Hariss, kurš uzsver loģiskā nepretrunīguma pieejas nozīmi.
…
