Cilvēka vēsturiskā izcelšanās un evolūcijas virzieni

Dzīvības bioķīmiskās izcelšanās teorija
Tās pamatā ir tēze, ka noteiktos apstākļos, kādi eksistēja uz Zemes pirms 3,7-4,5 miljardiem gadu, organisko vielu molekulas varēja rasties no neorganiskām vielām. 
Turpmākās evolūcijas būtisks posms ir fotosintezējošu šūnu rašanās.
Visas dzīvās būtnes iedalījās autotrofajos un heterotrofajos organismos, izveidojās aerobi organismi, izveidojās ozona slānis.
Mūsdienu protisti, sēnes, augi un dzīvnieki ir šī procesa rezultāts.

Ārpuszemes izcelsmes teorija
Domu, ka zvaigznes ir tādas pašas Saules, ap kurām riņķo planētas, uz kurām var būt dzīvība, izteicis Džordano Bruno XVI gadsimtā, pamatojoties uz pitagoriešu un neoplatonisma idejām.
20. gs. 60. gados tika veikts atklājums, kas ļāva izvirzīt hipotēzes par antropoģenēzes saistību ar Zemes ārējiem spēkiem.
Tika konstatēts, ka dzīvībai uz Zemes, sākot no mikroorganismiem un beidzot ar cilvēku, ir vienots ģenētiskais kods. 

…