Plāns
Cilvēku tirdzniecības pirmsākumi
Cilvēku tirdzniecība mūsdienās
ANO un Eiropas reģionālo organizāciju cīņa ar cilvēku tirdzniecību
Cilvēku tirdzniecība Latvijā
Pasākumu sistēma cīņā ar cilvēku tirdzniecību Latvijā
Secinājumi
Izmantotie tiesību avoti un literatūra
Cilvēku tirdzniecības pirmsākumi
Cilvēku tirdzniecības pirmsākumi meklējami jau ļoti senā pagātnē. Verdzības institūts pastāvēja jau pirms mūsu ēras cilšu sabiedrības laikmetā, kad kļuva izdevīgi sagūstīto ienaidnieku nevis nogalināt, bet pārvērst par vergu, lai viņš vairotu ar smagu darbu uzvarējušās cilts aristokrātu bagātību. Savā ziņā gūstekņa pārvēršanu par vergu varēja uzskatīt par humānisma aktu, jo sagūstītais zaudēja brīvību, taču saglabāja dzīvību.
Par vergiem parasti kļuva karagūstekņi un bēgļi, ja nebija neviena, kas viņus izpirktu no gūsta.
Vēlāk ar saistību tiesību attīstību sāka praktizēt parādnieku pārdošanu verdzībā, lai kreditori varētu tā atgūt aizdotās summas. Vēlāk daudzās zemēs parādu verdzība tika aizliegta, jo tās rezultātā strauji saruka brīvo pilsoņu skaits. Dažviet kā Senbabilonijā un senajā Izraēlas valstī parādu verdzību ierobežoja ar 3 resp. 6 gadiem, pēc šā termiņa cilvēks kļuva personiski brīvs. Arī Livonijā kopš XV gs. tika noteikts parādu verdzības termiņa ierobežojums – 10 gadi.
Bieži vien arī vecāki, trūkuma spiesti, pārdeva savus bērnus verdzībā gan tāpēc, lai iegūtu līdzekļus, gan arī tāpēc, lai bērns izdzīvotu. Dažkārt arī trūkumcietēji pašpārdevās verdzībā.
Par vergiem padarīja arī tos, kas bija vainīgi smagu noziegumu izdarīšanā.
Saprotams, ka vergu bērni arī kļuva par vergiem kopš dzimšanas un piederēja tam, kam piederēja viņu māte, jo laulību vergiem lielākoties neatzina.
Parasti vergi ieguva brīvību vienīgi ar īpašnieka vergtura individuālu lēmumu tos atlaist brīvībā.
Vergi bija kā rakstīja romiešu juristi depersonificēti cilvēki, t.i. kā atzīmēja Gajs, „runājoši darba rīki”. Tātad vergs nebija persona, bet vienīgi lieta, ar kuru īpašnieks varēja rīkoties pēc saviem ieskatiem. Likums vāji aizsargāja vergus no īpašnieka varmācības.
Verdzība un cilvēku tirdzniecība senatnē
Senajā Ēģiptē un Senajā Divupē verdzībai lielākoties bija patriarhāls raksturs, tos lielākoties izmantoja mājsaimniecībās.
Antīkajā pasaulē - senajā Grieķijā un Romā vergi bija ekonomikas pamata darbaspēks – viņus izmantoja raktuvēs un akmeņlauztuvēs, lauksaimniecībā lielajās latifundijās, darbnīcās, policijas dienestā. Nereti izglītoti vergi arī vadīja uzņēmumus, kamēr īpašnieks dzīvoja dīku dzīvi, saņemot peļņu no savu vergu vadīta uzņēmuma. Vergi darbojās arī šovbiznesā, piemēram, gladiatoru cīņās Senajā Romā, rakstīja daiļdarbus utt.
Īpašā vergu loma antīko valstu ekonomikā veicināja vergu tirdzniecības uzplaukumu. Izveidojās pat veseli vergu tirdzniecības centri, piemēram, Dēlas sala Vidusjūrā.…
