ANO 2000. gada Ģenerālās asamblejas sammitā 189 valstu pieņemtajā Tūkstošgades deklarācijā no 8 mērķiem divos skarti ekoloģijas jautājumi.
Eiropas Savienība laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam katru gadu no ES budžeta 43 %
Latvijā vides jautājumus skar vairāk, kā 100 likumu un normatīvo aktu.
Vides ekonomikas problēmas
Darbības izmaksas un sagaidāmie rezultāti – pašreizējais novērtējums.
Efektivitāte – kopējais resursu daudzums, kas jāizlieto mērķa sasniegšanai.
Energoavota veids – vai tas ir atjaunojams vai neatjaunojams.
Ietekme uz apkārtējo vidi.
Vides ekonomika risina pasaules ekonomiskās problmas, ko matemātiski var formulēt šādi:
(α+ß)xN
kur α un ß – dabas resursu izmantošana uz vienu cilvēku attiecīgi personiskām un ražošanas vajadzībām
N – iedzīvotāju skaits pasaulē
P – dabas resursu apjoms pasaulē.
Vides ekonomikas pamatā ir vairku nozaru ekonomiku īpatnību izpēte:
Rūpniecības ekonomika;
Enerģētikas ekonomika;
Dabsaimniecības ekonomika;
Ugunsdrošība;
Telekomunikācijas;
Apdrošināšana;
Loģistika.
Dabas resursi
Dabas resursi ir tie dabas elementi un spēki, ko cilvēka vajadzību apmierināšanai izmanto– derīgie izrakteņi, augsne, ūdens resursi, augu un dzīvnieku valsts
Dabas resursu, kā darba līdzekļi: (zeme, ūdensceļi, ūdens kultūraugu laistīšanai lauksaimniecībā, tehnoloģiskajos procesos rūpniecībā), kā patēriņa priekšmetus (dzeramais ūdens, svvaļas augi, medniecības un zvejniecības produkti), rekreācijai (upes, ezeri, meži)
Dabas apstākļi rada priekšnoteikumus cilvēku dzīvei un saimnieciskajai darbībai. Tie ir saules starojums, zemes ģeotermiskie siltums, ģeogrāfiskais stāvoklis, reljefs, klimats, nokrišņi u.tml.
Dabas apstākļi atbilstošā ražošanas līdzekļu attīstības posmā var kļūt par dabas resursiem (vēja un paisuma maiņu enerģija, zemes ģeomagnētiskais siltums).…
