Dabas katastrofas un ārkārtējas situācijas

Kosmiskās dabas katastrofas
Lielus kosmiskās vielas gabalus, kas nesadeg atmosfērā, bet nokrīt uz Zemes virsas, sauc par meteorītiem. Kādreiz tie ir bijuši komētu un asteroīdu daļas. Ik gadu uz Zemes nokrīt vairāk nekā 3000 meteorītu.
Klimatiskās dabas katastrofas
Plūdi un noslīdeņi
Vētras un tornādo
Orkāni
Lavīnas
Temperatūras svārstības
Zemestrīces
Dažviet Zemes garoza ir tikai 5 km bieza. Tā ir sadalīta blokos, ko sauc par plātnēm.
Zemestrīces notiek divu plātņu sadures vietās. Zem garozas pārvietojas izkusušie ieži.
Lielais spiediens liek iežiem plūst augšup pa garozas plaisām, no kurām vairums atrodas plātņu malās.
Vētras (stiprs vējš)
Vētra ir spēcīgs vējš, kura ātrums piezemes slānī >20 m/s. Parasti tās rašanās saistīta ar ciklonisko darbību, smerča (viesulis) pārvietošanos vai pērkona negaisu.

Ja vēja ātrums >28 m/s, to sauc par auku, bet pēkšņu vēja ātruma palielināšanos līdz 30 m/s – par krasu.

Vētra rada postījumus uz sauszemes un izraisa stipru ūdens viļņošanos. Latvijā visbiežāk ir oktobra beigās un novembrī jūras piekrastē.
Viļņi ir ūdenstilpju ūdens svārstības. Lielākie viļņi ir jūrās, okeānos, lielos ezeros. Viļņus raksturo to augstums, garums, pārvietošanās ātrums, izcelsme (plūdmaiņu viļņi, bāriskie viļni jeb seišas, brīvie jeb gurdviļņi, piespiedviļņi jeb vējviļņi, cunami.).…