Dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.
Dabas rezervāti
Teiču dabas rezervāts
Teiču dabas rezervāts
Teiču dabas rezervāts dibināts 1982. gadā. Tas atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā Madonas un Jēkabpils rajonā. Tā platība 19337 ha (lielākais Latvijas rezervāts). Rezervātā ietilpst lielākā daļa no Teiču purva. Pašreizējo rezervāta statusu nosaka 2000. gada 16. martā pieņemtais Teiču dabas rezervāta likums. Teiču dabas rezervāts ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama teritorija. Tā iekļauta 1971. gada 2. februāra „Konvencijas par starptautiskiem mitrājiem, īpaši kā putnu dzīves vidi” starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Tā ir lielākā Latvijā aizsargāta mitrāju platība. Kopā ar Pelečāres purvu tā ir viena no Ramsāres konvencijas vietām Latvijā. Teiču un Pelečāres purvs ir ierakstīti Putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā.
Teiču dabas rezervāts
Teiču dabas rezervātā ir Latvijas lielākais purvs (platība 19 587 ha), ko praktiski nav skārusi cilvēka darbība. Aizsargājamā teritorija ir arī viens no lielākajiem mitro ekosistēmu kompleksiem Baltijā ar rezervāta aizsardzības režīmu. Lielāko daļu aizņem augstais jeb sūnu purvs. Mežs aizņem 3729 ha. Lielāki skujkoku un jaukto mežu nogabali ir tikai ziemeļu daļā. Bez akačiem un lāmām Teiču rezervātā ir 18 ezeri, kas lielāki par 2 ha; lielākie - Kurtavas, Pieslaista un Mindaukas ezers. Tie ir distrofi ezeri - ūdenī daudz organisko vielu, maz minerālvielu.…
