Dabas tēli Jāņa Sudrabkalna dzejā

„SPĀRNOTĀ ARMĀDA”
Tas ir dzejnieka pirmais dzejoļu krājums, kurā apkopota galvenokārt kara laikā rakstītā dzeja. Šis krājums ataino laikmeta lielos notikumus.
Krājumā nav dabas dzejas šā vārda īstajā nozīmē.
Daba un tās parādības atrodas dinamiskā kustībā, piemēram, „joņo nakts”, „krākdama veļ viļņus nemierīga jūra”, „no dzelmēm vēl mutuļo pirmatnējo cīņu laiks”, „caur miglām laužas ugunssarkans rīts”.
Dzejā daudz kontrastējošu priekšstatu un krāsu, piemēram, “zelta ausma”, “nakšu tumsa”, “purpura riets” un “jauno kuģu meži, kas no zemes sāpju grīvām iziet saules jūrā”.
DZEJOLIS “ODA”
Tas ir viens no populārākajiem un skaistākajiem „Spārnotās armādas” dzejoļiem, kurā ļoti daudz lietoti dabas tēli.
Šajā dzejolī J. Sudrabkalns runā par darba tautu alegoriskā gleznā:
„Zemes zāle, purva stiebri, sīkie zari
Cauri sniegiem, cauri vētrām saulei pretim laužas”.…