Fakti par Dāniju.
Galvaspilsēta – Kopenhāgena.
Valsts valoda – dāņu.
Pārvaldes forma – konstitucionāla monarhija.
Karaliene –Margrēte II
Prjemerministrs Larss Leke Rasmunsens.
Reliģija - galvenokārt luterāņu.
Valūta – Dānijas krona.
Ģeogrāfija.
Atrodas Ziemeļeiropā.
No Skandināvijas pussalas to šķir Skageraka , Kategata un Ēresuna šaurumi.
Dānijā ietilpst Jitlandes pussala un ap 400 salu, no kurām 82 ir apdzīvotas. Šī salas bieži tiek dēvētas par Dānijas arhipelāgu.
Lielākās no šīm salām ir Fīna un Zēlande.
Dānijas sastāvā ir divas autonomas teritorijas ar savu pašpārvaldi – Farēru (Fēru) salas un lielākā sala pasaulē - Grenlande.
Platība 43 094 km2, tātad tā ir mazāka par Latviju.
Vienīgā sauszemes robeža ar Vāciju ir tikai 68 km gara.
Garākā upe – Gūdeno (158 km)
Lielākais ezers – Arresē (40 km2)
Augstākais kalns – Ajerbavnehejs ir tikai 173m v.j.l. augsts.
Derīgie izrakteņi - nafta un dabasgāze, kūdra, kaļķakmens.
Klimats
Dānijā valda mērens klimats ar maigu vasaru un aukstu, lietainu ziemu.
Ziemā gandrīz nekad nav sala (gaisa temperatūra – ap 0 grādiem C).
Salīdzinājumā ar Skandināvijas pussalu klimats Dānijā ir siltāks, jo jūtama spēcīga jūras un siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme. Gandrīz visur jūtami jūras vēji, kas sevišķi spēcīgi ir vētru laikā.
Augi un dzīvnieki
Audzē – graudaugus (kviešus, miežus, rudzus) un dārzeņus, arī rapsi.
Audzē arī augļu kokus, cukurbietes, kartupeļus un linus.
Arī daudz mājdzīvnieku: cūkas, kazas, govis, zirgus, aitas, putnus.
Dānijā gandrīz nekur nav saglabājusies neskarta daba, jo 65% platību aizņem aramzemes.
Aug daudz kadiķu, daudz retu augu starp tiem vairākas orhideju sugas.
…
