Tagad dators birojā ir kļuvis jau par pierastu lietu. Datori ir gan sīku uzņēmēju, gan lielu firmu īpašumā, kā arī daudziem cilvēkiem tas ir arī mājās. Tātad datorus lieto ļoti daudz cilvēku. Ja paskatāmies kādu nopietnu avīzi (“Dienas Bizness”; ”Diena” utt.) redzam, ka reklāma par datoriem un to cenām ir ļoti plaša, un datori tagad tiek piedāvāti arī uz līzinga noteikumiem, tātad datora lietotāju skaits aizvien pieaug. Liekas, ka nav nekādu problēmu šajā sakarā - datoru cenas ir samērā zemas; tos var iegādāties ļoti daudzās firmās; programmu nodrošinājums arī diezgan liels. Toties ja apskatam šīs pašas avīzes, tad redzam, ka starp visām piedāvātajām datorprogrammām nav nevienas vīrusu ķērāj programmas. Tad var rasties secinājums, ka datorvīrusi vairs nav problēma, bet datoru lietotāji zina, ka tas nebūt nav tā - datorvīrusi joprojām ir globāla problēma.
Datoru kļūst arvien vairāk, līdz ar to pieaug arī programmu skaits. Gandrīz visi ir dzirdējuši par datoru vīrusiem, daudzi lietotāji ir ar tiem saskārušies un zina, cik tas ir nepatīkami. Tā kā lielākā daļa cilvēku strādā ar personālajiem datoriem, arī vairums vīrusu ir sarakstīti tieši tiem. Droši vien tikai daži ir domājuši par to, kas notiktu, ja kāds, pat ne ļaundabīgs, vīruss sāktu aktīvi darboties kādā lielā sistēmā, kādā lielā tīklā. ASV ir datorpasaules pamats, valsts, kas var jau sākt uzskatīt sevi par informatizētu sabiedrību. Taču par visu šajā pasaulē ir jāmaksā, un visvairāk maksā tas, kurš iet pa priekšu. ASV ir spiestas risināt vairākas problēmas, turklāt ne tikai zinātniskas un tehniskas, bet arī sociālas:
1) ar datoriku saistītā noziedzība;
2) datoru vīrusi;
3) hakeru subkultūras;
4) atkarība no aparatūras un programmu pareizas darbības.
Ja sabiedrība ir vadošā kādā jomā, tai jāspēj ātri tikt galā ar problēmām, kurām nav risinājuma piemēru. Tie, kas seko līderim, mācās no viņa pieredzes, cenšas nepieļaut viņa kļūdas, lieto labākas metodes. Visi, kas iet vienu ceļu, agri vai vēlu sastopas ar vienām un tām pašām grūtībām, tāpēc būtu nopietni jāapsver, vai ir vērts izvēlēties savu attīstības ceļu, ar kuru, protams, saistīti arī kritieni, vai ir vērts vēlreiz izgudrot velosipēdu.
…
