Atšķirība starp filmiņu fotokameru un digitālo fotokameru
Būtiskā atšķirība starp parasto filmiņu kameru un digitālo kameru ir attēla saglabāšana. Parastajā kamerā gaisma projicējas uz jutīgas filmiņas, kuru pēc tam speciāli apstrādā laboratorijā. Tiek izgatavoti negatīvi, no kuriem var taisīt fotogrāfijas.
Digitālajā kamerā gaisma projicējas uz jutīgas CCD (Charge-Coupled Device),jeb lādiņ saites matricas, kura pēc tam šo gaismu pārveido signālā, ko apstrādā fotoaparāta procesors un saglabā attēlu atmiņas kartē. Attēlu vēlāk var apstrādāt datorā vai arī izdrukāt ar printeri. CCD matrica ir viens no būtiskiem fotoaparāta elementiem. No tās ir atkarīgs attēla izmērs jeb izšķirtspēja. Attēlā būs tieši tik daudz punktu jeb pikseļu, cik daudz gaismas uztverošo elementu ir matricā. Lai atvieglotu lietotāju izpratni, cik tad liels būs maksimāli iespējamais attēls, pikseļu daudzumu norāda megapikseļos. 1 Mpix ir viens miljons pikseļu.
Vēl digitālajām kamerām ir tāda priekšrocība, ka tās ļauj fotografēt ļoti sīkus objektus no maza attāluma- pat no 1-5 cm. Šo fotokameras funkciju sauc par makro fotografēšanu.
Galvenās sastāvdaļas un to funkcijas
CCD, jeb lādiņsaites matrica – šī gaismjūtīgo šūnu kopa pārveido optisko attēlu elektriskajos signālos, kas tiek nosūtīti uz krāsu ekrānu un uz analogi digitālo pārveidotāju.
Objektīvs – gaismu savācoša optiskā sistēma, kura ataino objektu. Objektīva sastāvdaļas var būt gan lēcas, gan spoguļi. Objektīvs tiek piemontēts fotoaparāta korpusam. Tāpat kā pats objekts, arī radītais attēls ir trīsdimensionāls. Lai arī pietiktu ar parastu izliektu lēcu, nepieciešamas vairākas, kuras novērš attēla kropļojumus. .Kad gaisma nonāk fotoaparātā, objektīvs fokusē gaismu uz CCD.…