Šī celtne ir viens no svarīgākajiem baroka stila arhitektūras piemēriem. Baroka mākslas stilu raksturo sarežģīti izkopumi, bieži izmantojot pārspīlējumus, un skaidras detaļas. Baroka periodā laicīgajā arhitektūrā pils bija nozīmīgākais ēku tips, tādēļ arī rezidenču arhitektūrā aktualitāti saglabāja Florences renesanses palaco (itāļu palazzo - “pils”) tipam raksturīgie plānojuma principi – veidot noslēgtu apjomu un telpas organizēt ap centrālo pagalmu, kas arī ir Drēzdenes Cvingera plānojumā. Paviljonos var manīt nedaudz rokoko stila nianses. Baroku un rokoko vienoja kopīga tieksme veidot arhitektūras, glezniecības un tēlniecības sintēzi, nojaukt telpiskās robežas, radīt vienotus dekoratīvus ansambļus. Zināms, ka vairākos aspektos rokoko veidojās arī kā baroka pretstats - baroka arhitektūras mērķis bija panākt emocionālu efektu, savukārt rokoko – sniegt vizuālu baudījumu un labsajūtu. Barokam raksturīgās smagnējības vietā rokoko deva priekšroku vieglam un elegantam arhitektūras risinājumam, vairoties izpaust celtnes tektoniku tās arhitektoniskajā kompozīcijā un nereti atsakoties no klasiskā ordera lietojuma. Cvingera paviljonu ārpusē no pirmā stāva pilastriem it kā izaug cilvēku torsi jeb tie pārvēršas par hermām (pilastrs ar cilvēka galvu), kas balsta antablementu (att. 5). …
