Dzelzs rūda
Lielākās dzelzs rūdu raktuves atrodas Brazīlijā, Austrālijā, Kongo, Gvinejā, un Dienvidāfrikā
Ķīna ir vadošais ražotājs pasaules tirgū - piegādā aptuveni pusi no pasaules kopējā daudzuma; kopā ar Austrāliju un Brazīliju tie veido 2/3 no pasaules produkcijas
Līdz ar efektīvāku raktuvju attīstību pasaulē Ķīnā nācās slēgt vairākas vietējās zemas kvalitātes raktuves
Dzelzs rūdu ieguves industrijas nākotne ir atkarīga no tērauda pieprasījuma pasaulē, ko ļoti ietekmē Ķīna
Tiek prognozēts, ka dzelzs rūdu ieguve palielināsies 2-2.3%, jo Ķīna vairāk importēs rūdas no Austrālijas un Brazīlijas
Krājumi un izmantošana Latvijā
Lielāki dzelzsrūdas krājumi konstatēti Staiceles apkārtnē, Vidzemes Centrālajā augstienē un Jēkabpils rajonā. Šo iegulu dziļums ir 700 līdz 1500 m
Okers- minerālā krāsviela(dzelzs oksīdi), ko savulaik ieguva Salacas upes kratos un gatavoja sauso krāsvielu. Šis dzelzs oksīdu sakopojums ir veidojies holocēnā — pēdējos 10 000 gados, pazemes ūdeņiem izskalojot dzelzi no dažādiem sekli gulošiem nogulumiežiem un iznesot to zemes virspusē oksīdu un hidroksīdu veidā.
17. gadsimtā, Latvijas teritorijā dzelzs tika aktīvi iegūta no holocēna purva rūdas;
LV dzelzs ieguves vietu nav, jo tas atrodas pārāk dziļi un ir dārga iegūšana;
Izmanto gan sīku, gan lielu un izturīgu detaļu un cauruļu ražošanā;
Savienojumus izmanto tekstilrūpniecībā un citu metālu apstrādei;
Elektrotehnikā un elektrosildierīcēs
Krāsainie metāli
Iegūšana
Aptuveni 80 ķīmiskie elementi ir metāli un tie sastāda 24% no Zemes masas. Tie dažādu savienojumu veidā sastopami visur- augsnē, ūdenskrātuvēs, organismos. Tīrus metālus iegūst no rūdām (Rūda ir iezis vai minerālu sakopojums (derīgā izrakteņa veids), ko var lietderīgi izmantot metālu vai minerālu iegūšanai.), tās tehnoloģiski pārstrādājot.
…
