Sociāla problēma ir stāvoklis, kas ietekmē individuālo un sociālo labklājību, to identificē kolektīva darbība un socioloģiskā analīze sociālo struktūru un sociālo pārmaiņu attiecībās.
Dzimumu līdztiesība (angļu val. – gender equality) – gan vīriešiem, gan sievietēm tiek piešķirta vienāda sociālā vērtība, vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. [5] Dzimumu līdztiesība ir neatņemama ilgtspējīgas tautas attīstības komponente.[13]
Dzimumu nelīdztiesība vai atšķirības (angļu val. – gender disparities) – atšķirības, kas pastāv starp vīriešu un sieviešu stāvokli sabiedrībā. [5]
Dzimumstereotipi – uzskati par sievietēm un vīriešiem piemītošām īpašībām, kas balstīti uz aizspriedumiem, nekritiskiem pieņēmumiem un neobjektīvu vērtējumu.[10]
Dzimumu lomas – priekšstats, ka sievietes un vīrieši, vadoties pēc viņu bioloģiskajām atšķirībām, veic atšķirīgas darbības, pilda dažādas funkcijas, attiecīgā dzimuma uzvedība un loma parasti tiek piedēvēta sociāli un kulturāli nejauši. [8]
Seksisms – sociālas attiecības, kurās vīriešiem ir vara pār sievietēm. Seksisms izpaužas masu mēdijos, kur sievietes tiek attēlotas kā mātes vai mājsaimnieces. Seksisms izpaužas valodā, kurā bieži lieto sievietei pazemojošus izteicienus un apzīmējumus. Seksisms izplata negatīvus mītus un stereotipus par sievietēm. [8]
Dzimumu nevienlīdzības cēloņi
Bioloģiskie:
Atšķirības abu dzimumu anatomijā;
Spēka un izturības pārsvars vienam dzimumam pār otru.
Sociālie:
Reliģiskā tradīcija (“Sievai Dievs Tas Kungs sacīja, ka vīram būs valdīt pār viņu” 3.nod., 16.pants);[4]
Dzimumsociālās lomas un stereotipi (vīrietis kā “maizes pelnītājs”, “ģimenes galva”, sieviete – “vājais dzimums”, “mājsaimniece”);
Profesiju segregācija (piemēram dalījums “sievišķīgajās” un “vīrišķīgajās” profesijās utml.);[9]
Patriarhāta modelis sabiedrībā;[3]
Tiesību aktu nepilnības;
Lomu sadalījums primārajā socializācijas procesā – audzināšana ģimenē; [4] u.c.…
