Dzīvnieku skaņas uztvere

Skaņa ir nozīmīgs sazināšanās līdzeklis dzīvajā dabā. Skaņu rada ierosinātas svārstības cietā, šķidrā vai gāzveida vielā, kur šīs svārstības izplatās kā viļņi.
Par dzirdamo skaņu pieņemts saukt cilvēka ausij uztveramas svārstības, kas izraisa skaņas sajūtu. Šo svārstību frekvenču diapazons ir robežās no 16...20 Hz līdz 16...20 kHz. Katram cilvēkam vai dzīvniekam šī diapazona robežas var būt dažādas, organismam novecojot, šis diapazons mēdz sašaurināties.
Infraskaņa ir skaņa, kuras svārstību frekvence ir mazāka par dzirdamās skaņas apakšējo robežu, t.i. aptuveni 16Hz...20Hz.
Dzīvniekiem par normālām un komfortablām
skaņām tiek uzskatītas skaņas, kas ir
zemākas un klusākas kā cilvēkam (ar
zemāku amplitūdu un frekvenci).
Skaņas līmenis virs 90 dB zīdītājiem pārsniedz normālo līmeni, šāda skaņa izsauc uzvedības izmaiņas –
dzīvnieks cenšas attālināties no skaņas avota;
nobīstas;
bēg;
sastingst.…