Dzīvsudrabs

Atrašanās dabā
Dzīvsudrabs atrodas zemes garozas iežos
Dzīvsudraba galvenais minerāls ir cinobrs – HgS
Cinobra atradnes ir Spānijā, Dienvidslāvijā, Itālijā, Reinas baseinā, Meksikā, Ķīnā
Dabā brīvā veidā, kā tīra viela, dzīvsudrabs sastopams reti
Dzīvsudrabs ir praktiski neiznīcināms elements, tā globālais apjoms cirkulē vidē.
Vēsture
Dzīvsudrabu un tā savienojumus pazina jau pirms mūsu ēras. Sarkanais cinobrs ( HgS – dzīvsudraba sulfīds) tika lietots par krāsu pigmentu. Cinobru karsējot ieguva dzīvsudrabu. 4.gs. p.m.ē. to galvenokārt ieguva Spānijā.
Tā kā cinobrs un dzīvsudrabs ir ārkārtīgi toksiski, vēsturē zināmi daudzi gadījumi, kad rūdas ieguves un pārstrādes procesā notikusi saindēšanās. Romas impērijā uz cinobra raktuvēm nosūtīja notiesātos un šis sods būtībā bija nāves spriedums.
Fizikālās īpašības
Sudrabbalts, spīdīgs toksisks metāls
Vienīgais metāls, kas normālos apstākļos ir šķidrs
Kušanas temperatūra -39°C
Viršanas temperatūra 357°C
Indīgs gan pats metāls, gan tā ķīmiskie savienojumi
Zema elektrības un siltuma vadītspēja
Dzīvsudrabs ir neaktīvs metāls
Dzīvsudrabā labi šķīst zelts un sudrabs.…