Cirpšana
Mūžzaļos dzīvžogus būtu vēlams apgriezt maijā. Apgriešana nepieciešama katru gadu, lai dzīvžogs izplestos uz sānu un veidotu blīvu sienu, tāpat nepieciešama arī attīrīšana no vecajām atmirušajam daļiņām, kas sakrājas starp koku un krūmu zariem un traucē to tālāko attīstību.
Lapu koku dzīvžogus vislabāk būtu apgriezt agrā pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas un ap augusta sākumu.
Ziedošos dzīvžogus ieteicams formēt pēc ziedēšanas, kas dos arī labāku ziedēšanu nākamajā gadā.
Brīvi augošiem dzīvžogiem atjaunošanu veic regulāri, izgriežot sausos un slimos zarus.
Mēslošana
Mēslošanai, ko veic no aprīļa beigām līdz jūnija beigām, parasti izmanto specializētos kompleksos mēslojumus, pēc kuriem augsne noteikti jāsalaista ar ūdeni.
Dzīvžoga stādījumiem papildus barības vielas jādod pavasarī. Tas ir ilgiedarbības mēslojums, kurš izšķīst laistīšanas un nokrišņu iedarbībā un nodrošina nepieciešamo minerālvielu daudzumu visas sezonas laikā.
Papildmēslošanu veic laikā no aprīļa beigām līdz jūlija vidum. Ieteicams pirmo reizi mēslot aprīļa beigās, otro reizi maija beigās, trešo reizi jūnija beigās. Ja augiem nav pietiekošs mitrums, ieteicams pirms mēslošanas to labi salaistīt ar ūdeni.
Apdobēs palaikam ieteicams uzbērt apmēram 5 cm biezu mulčas slāni, ziemas sezonā tas pasargā sakņu sistēmu no sala, bet vasarā no karstuma. Mulča arī ilgāk saglabā augsnē mitrumu un neļauj dzīvžogam ieaugt nezālēs.
Kāda veida dzīvžogu izvēlēties?
Mūžzaļš dzīvžogs veidos necaurredzamu sienu arī periodā, kad lapu krūmi ir bez lapām. Iespējams izvēlēties dažādu šķirņu tūjas, kadiķus, egles, lapegles, īves un pacipreses.
Lapu krūmu dzīvžogs var būt ar spilgtāku lapojuma akcentu (grimoņi, fizokarpi, bārbeles, spirejas u.c.). Zaļu lapojumu veido no ligustriem, alpu vērenēm, spirejām, ceriņiem, filadelfiem u.c.
…
