Kalendāra princips
Kalendārs ir balstīts uz Saules un Mēness cikliem.
Tas nozīmē, ka mēness sākums atbilst jaunai mēness fāzei.
Mēnesī ir 29 diennaktis (varbūt arī 30 dienas), 12 stundas, 44 minūtes, 2,9 sekundes.
Ebreju gadā ir 354 dienas, tas ir par 11 dienām mazāk kā saules kalendārā.
Problēmas var rasties 4 vai 5 gadā, kad pavasaris iekritīs ziemā.
Tādēļ ir izveidots 19 gadu cikls (12+7). Katrā 1, 3, 6, 11, 14, 17 un 19 gadā, mēness kalendārā 7 reizes, pievieno pa 1 mēnesim ADARU mēnesim, šiem gadiem nav 12 mēneši, bet 13 mēneši.
Dienas ebreju kalendārā
Joms Rišons- "pirmā diena" [atbilst svētdienai]
Joms Šeņijs –"otrā diena" [atbilst pirmdienai]
Joms Šlishi – "trešā diena" [atbilst otrdienai]
Joms Reviši - "ceturtā diena" [atbilst trešdienai]
Joms Čamiši - "piektā diena" [atbilst ceturtdienai]
Joms Šiši - "sestā diena" [atbilst piektdienai]
Joms Šabats - parasti, vienkārši Šabats - "atpūtas diena" [atbilst sestdienai]
…