Eiropas Savienības nodarbinātības politika

1993. gada Komisija publicēja t. s. Delora balto grāmatu (The Delors White Paper), kura tika formulēti vairāki ES mērķi tuvākajiem gadiem.

EK ar Deloru priekšgalā uzskatīja, ka dalībvalstīm aktīvāk jārealizē nodarbinātības politika, t. i., no pasīviem nodarbinātības pasākumiem (bezdarbnieku pabalstiem, sociālas palīdzības) jāpariet pie aktīviem nodarbinātības pasākumiem (piemēram, bezdarbnieku maciņam). (piemēram, EK bija ambiciozi plāni radīt 15 milj. jaunu darbavietu).

EK ari bija nodoms ciešāk integrēt nodarbinātības politiku ar citam politikas jomam (piemēram, sociālas aizsardzības, dzimuma līdztiesības jomam).

Pēc Esenes Eiro padomes sanāksmes 1994. gada decembri Eiropas Savienības Ministru padomes rekomendēja dalībvalstīm veikt pasākumus piecas jomas:

1. uzlabot nodarbinātības iespējas, veicinot investīcijas profesionālajā izglītība un stimulējot izglītošanos mūža garuma;

2. atbalstīt darba un darba laika elastīgu organizācijas formu veidošanos, elastīgāku darba samaksas sistēmu veidošanos un darbavietu radīšanu pakalpojumu nozares;

3. samazināt ar darba algu nesaistītus izdevumus darba devējiem, lai stimulētu pieņemt darba mazāk kvalificētus darbiniekus;

4. īstenot aktīvos nodarbinātības pasākumus, reformējot nodarbinātības dienestu darbu, stimulējot profesionālo mobilitāti, radot stimulus bezdarbniekiem atgriezties darba tirgu;

5. īstenot pasākumus atsevišķām mērķa grupām, kas lielāka mēra nekā citas iedzīvotāju grupas ir pakļautas ilgstoša bezdarba riskam.
…