Eitrofikācija Baltijas jūrā

Secinājumi
1. Aptuveni 80% visu barības vielu jūrā nonāk no darbībām uz sauszemes. Katru gadu jūrā ieplūst vairāk nekā miljons tonnu barības vielu, galvenokārt no lauksaimniecības mēslojuma, kuģu un municipālajiem notekūdeņiem, atmosfēras.
2. Eitrofikācijas galvenie izraisītāji ir –slāpeklis (N) un fosfors (P).
3. Baltijas jūrā ir par 800% vairāk fosfora nekā pirms 100 gadiem!
4. Globālā sasilšana arī veicina eitrofikāciju, jo augstāka temperatūra Baltijas jūras reģionā palielina aļģu sadalīšanās ātrumu, pasliktinot barības vielu radīto ietekmi.
5. Eitrofikācija izraisa skābekļa trūkumu ūdenī, kas, savukārt, noved pie tādām problēmām kā piemēram, ātri augošo viengadīgo augu savairošanās uz daudzgadīgo augu rēķina, zivju sugu izmiršana nārsta vietu aizaugšanas dēļ, jūras dibena floras un faunas degradācija un barības ķēdes pārraušana.
6. Pavasara un vasaras aļģu ziedēšanas apburtais loks skaidri parāda, ka nepieciešams samazināt gan fosfātu, gan nitrātu nonākšanu Baltijas jūrā.
7. Baltijas jūra ir steidzami jāglābj tās unikālās zemūdens un piekrastes ekosistēmas dēļ.
…