Antropocentriskā dispozīcija
Dažādām cilvēka iezīmēm ir īpaša vērtība
Dabas vērtība cilvēka, neaprobežojas ar tās izmantojamību, bet ietver arī reliģiskas, estētiskas un ontoloģiskas kvalitātes – skaistumu, svētumu, kosmisko kārtību u.t.t.
Antropocentrisms cilvēka un dabas attiecību izpratnē ir sastopams divos variantos – reliģiskajā un pasaulīgajā.
Reliģiskais antropocentrisms
Ja cilvēks neievēro dabas likumus, tos ignorē, tad daba vēršas pret viņu. Daba un cilvēks ir radīti savienībai. Pats cilvēks nāk no zemes pīšļiem un atgriežas tajā.
“Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr tu atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.”
/1.Moz.3:19/
Reliģiskais antropocentrisms
Cilvēks ir nevis dabas īpašnieks, bet pārvaldnieks, patiesais īpašnieks ir Dievs. Cilvēks tiek apveltīts ar varu to pārvaldīt, bet tā nav “brīvlaišanas raksts” tās ekspluatācijai.
“Un Dievs tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un apsargātu.”
/1.Moz.2:15/
…