Ekoloģisko tiesību priekšmets, sistēma, avoti
1. Ekoloģisko tiesību jēdziens un priekšmets
2. Ekoloģisko tiesību pamatprincipi
3. Ekoloģisko tiesību sistēma
4. Ekoloģisko tiesību avoti
5. Ekoloģisko tiesību tiesiskās regulēšanas metodes
Ekoloģiskās tiesības – tiesību nozare (normu kopums), kas regulē sabiedriskās attiecības sabiedrības un dabas mijattiecību sfērā ar mērķi saglabāt, atveseļot un uzlabot apkārtējo vidi tagadējās un nākamo paaudžu interesēs.
[Н.Н.Веденин «Экологическое право. Вопросы и ответы», Москва, Право и Закон ХХ1, 2004, с.5]
Vides tiesības apzīmē tiesību normu kopumu, kas ir veidots, lai aizsargātu vidi.
[K.Meseršmits, S.Meiere, E.Ūsiņa “Eiropas vides tiesības”, Rīga, 2003.g., 1.lpp.].
Jēdziens “vides aizsardzības tiesības” izsaka to, ka vide ir apdraudēta, un šīs tiesības ir atbildes reakcija uz vides apdraudējumu.
Ekoloģisko tiesību uzdevums – saglabāt cilvēkam nepieciešamo dabas vidi visā tās daudzveidībā un kvalitātē, attīstoties cilvēka saimnieciskajai darbībai un dabas resursu izmantošanai.
Ekoloģiski tiesiskā atbildība
Ekoloģiski tiesiskās atbildības vispārīgie jautājumi
Administratīvi tiesiskā atbildība
Krimināltiesiskā atbildība
Civiltiesiskā atbildība
Lai nodrošinātu valsts teritorijā noteiktā vides aizsardzības tiesiskā režīma ievērošanu, pastāv īpaša tiesību garantiju un aizstāvēšanas sistēma:
ar spēkā esošo administratīvo, kriminālo un civilo, kā arī vides aizsardzības likumdošanu;
pastāvošās valsts pārvaldes institūcijas, kas kontrolē likumu par vides aizsardzību izpildi;
likumu par vides aizsardzību ievērošanu un izpildi garantē tiesību aizsardzības institūciju sistēma
Cilvēka tiesības uz kvalitatīvu dabas vidi
. Cilvēka tiesības uz labvēlīgu vidi
2. Ilgtspējīga attīstība
3. Personu tiesības un pienākumi vides aizsardzībā
…