Eksogēnie procesi ir tādi, kas noris uz Zemes virsmas un kuru galvenais enerģijas avots ir Saules siltums un smaguma spēks.
Eksogēnie procesi izpaužas:
senāko iežu noārdīšanās vai sastāva maiņa, kā arī sagulumu apstākļu maiņa 1 – 2 km dziļumā;
ir izveidojušies visi Zemes nogulumieži
reljefa izmaiņas peneplēnajā virzienā.
Eksogēnie procesi ir:
Iežu un minerālu dēdēšana
Vēja ģeoloģiskā darbība
Virszemes tekošo ūdeņu darbība
Pazemes tekošo ūdeņu darbība
Jūras ģeoloģiskā darbība
Ledāju ģeoloģiskā darbība.
Iežu un minerālu dēdēšana
Iedarbojoties atmosfērai, hidrosfērai un biosfērai, minerāli un ieži fiziski noārdās, ķīmiski sadalās un pārveidojas.
Izdala trīs dēdēšanas veidus:
Fiziskā dēdēšana ir kristālisko iežu saplaisāšana un sadrupšana.
Ķīmiskā dēdēšana ir process, kurā izmainās iežu ķīmiskais sastāvs, veidojas jauni savienojumi.
Bioķīmiskā dēdēšana , kad iedarbojas caur augu saknēm izdalītās organiskās skābes, augsnes mikroorganismi, baktērijas, sēnītes.
Visi dēdēšanas veidi notiek vienlaicīgi, bet, kurš no dēdēšanas veidiem ir pārsvarā nosaka klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi.
Vēja ģeoloģiskā darbība
Vēja ģeoloģiskā darbība notiek visās klimatiskajās joslās, taču vislabākie apstākļi ir sausa un karsta klimata apgabalos, kur nav vienlaidus augu segas.
Vēja darbību iedala:
Ārdošā (deflācija, korozija, augsnes erozija)
Akumulējoša .
Upju ģeoloģiskā darbība
Sānu un dziļuma erozija
Transportējošā un akumulējošā darbība
Pazemes tekošu ūdeņu darbība
Karsta process – pazemes ūdeņi nonākot saskarsmē ar šķīstošiem iežiem – akmeņsāli, ģipsi, kaļķakmeni, dolomītu šķīdina iežus un aizskalo prom. Iežos veidojas plaisa, tukšumi, alas.
Sufozijas process – pazemes ūdeņi fiziski izskalo iežu daļiņas un aizskalo prom. Veidojas tukšumi, kanāli, alas. Raksturīgs smilšainiem iežiem.…
