Ekspresionisms (fr. Expressionisme < expression – izteiksme, izteiksmība) – mākslas un literatūras virziens 20. gs. 1. pusē.
radās Vācijā
virzienam raksturīga lirika, mistika un niknums
vienīgais objekts ir autora iekšējais pārdzīvojums
tā galvenais mērķis ir mainīt pasauli
pēc ekspresionistu domām, mākslai nav jābūt skaistai, tai vienīgi jādod māksliniekam iespēju sevi pašizteikt.
ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas
tai raksturīgas intensīvas (bieži – negatīvas, satraucošas, bailes raisošas) emocijas.
par ekspresionisma pretstatu uzskatāms impresionisms, jo tas ir vērsts uz ārējo, mirkļa tvērumu, bet ekspresionisms uz iekšējo, būtisko un mūžīgo.
RAKSTUROJUMS
Tehnika un pamatne
Ekspresionisti:
glezno eļļas tehnikā uz audekla
pievēršas grafikai, īpaši kokgriezumam
Tematika
Tiek attēlota:
modernā pasaule, īpaši pilsētas dzīves smagums
ainava
modernajā pasaulē valdošā nežēlība un šausmas (starpkaru perioda gaisotnes ietekmē).
RAKSTUROJUMS
Kompozīcija un kolorīts
Ar laiku kompozīcija atbrīvojas no mazsvarīgām detaļām, kļūst vienkāršāka
Kompozīcija var būt arī sarežģīta, lai parādītu laikmetam raksturīgo neskaidrību
Gs. sākumā tiek izmantotas košas krāsas (pēc 1. pasaules kara dominē sarkanā un melnā krāsa)
Grafikā un gleznās nozīmīga ir līnija.
Figūras
Vienkāršotas līdz siluetiem un shematiskas
Pirmskara periodā ainavā attēlo bezrūpīgas kailfigūras, kas vēlāk iemanto asas un noteiktas kontūras
Personāži pārstāv smieklīgo un niecīgo cilvēku, kurā fizisks un garīgs posts iet roku rokā ar seksu, ciešanām un nāvi.…
