Aizlidot, uzbrukt vai sastingt?
Kā jau iepriekš minēts - izjūtot spēcīgas emocijas, cilvēkam veidojas ‘atbildes' reakcija uz attiecīgo situāciju. 20.gs. sākumā Amerikāņu fiziologs pieminēja 3 cilvēka reakcijas uz briesmām/apdraudējumu - “Flight, fight or freeze”(“Aizlidot, uzbrukt vai sastingt”).
Aprakstītās reakcijas atspoguļo cilvēka rīcību briesmu situācijās, kurās smadzeņu reflekss atbild ārēji izraisītai situācijai un mobilizē cilvēku uz:
1.Uzbrukumu briesmām,
2.Bēgšanu no briesmām,
3.Sastingšanu briesmu priekšā.
Tātad - katra cilvēka automātiskā atbilde strauji izjustas emocijas iespaidā spēj mobilizēt cilvēku uz turpmāku rīcību briesmu gadījumos.
Emociju objektīvā ietekme uz cilvēka veselību
Emociju ietekme uz veselību var būt redzama/objektīva, kā arī ne tik pamanāma/subjektīva. Visbiežāk mēs objektīvi pamanām emocijas, kuras cilvēks spēj izteikt ar ķermeņa žestiem un grimasēm(pozitīvo emociju iespaidā - smaids, smiekli, prieka asaras, negatīvo emociju iespaidā - paplašinātas zīlītes, paaugstināts asinsspiediens, drebuļi, pastiprinās svīšana).
Emociju subjektīvā ietekme uz cilvēka veselību
Pastāv arī versijas par emociju ‘uzkrāšanos' fiziskajā ķermenī, kas nav acīm saredzami vai sataustāmi. Šāda emociju ietekme uz cilvēka veselību tiek uzskatīta par subjektīvu.
Piemēram, cilvēkam atrodoties bailes un trauksmes iespaidā, ķermenis pastiprināti izstrādā stresa hormonu un adrenalīnu, kas paredzēts baiļu situācijām un maņu mobilizācijai uz rekaciju, taču, pastāvīgi izjūtot bailes vai trauksmi, orgānos veidojas ‘emociju uzkrājumi’, kuri atbalsojas organisma spējā pildīt savas funkcijas. Tāpat arī runā par sirds mazspējas vai infarkta paaugstinātu risku tiem, kuri ilgstoši sēro vai ļaujas bēdu un skumju emocijām.
Sīkāk par emociju ietekmi uz cilvēka fizisko veselību raksta holistiskās medicinās grāmatu autori - Luīze Heija, Rīdigers Dālke, Valērijs Siņeļņikovs.
…
