Etnogrāfija un lietišķā māksla. Zemgale

Zemgales novadā uzmirdz krāšņie, ornamentiem bagātie bruņči, kuru rakstu vākums sniedzas simtos un greznie, baltajos darbos šūdinātie krekli sarežģītā divvirzienu izvilkumu tehnikā.
Zemgales vīrieša tautastērps varētu būt vismazāk pazīstamais no visiem vīriešu tautastērpiem. Šeit ļoti agri sāka gatavot tērpus pēc pilsētas modes, tāpēc tautastērpa iezīmes ilgstoši saglabājās tikai trūcīgāko Zemgales iedzīvotāju apģērbā. Līdz ar to apraksti par Zemgales vīrieša goda tērpu ir saglabājušies visai neprecīzi un nepilnīgi. Zemgalieši ir valkājuši melnas un pelēkas ratenes. Kreklus Zemgales rietumdaļā nēsāja vienkāršus, gludus, no lina audekla darinātus, ar atlokāmu apkakli un platiem dūrgaliem. Kreklus greznoja ar uzpleča apkakles galā uzšūtu koši sarkanu drēbes ķīli, bez izšuvumiem. Austrumu daļā valkāja nedaudz greznākus kreklus, kas vairāk līdzinājās Augšzemē sastopamajiem krekliem. Kreklus sasprauda ar nelielām, gludām, sudraba krekla saktiņām. Svārkus šuva no dabiski baltas vadmalas. Zemgalē sastopami garie svārki, kuri sānos veido mudurus. Svārkus sajož ar zīļu jostu, pašaustās jostas Zemgales vīrieši jau sen vairs nenēsā. Garās bikses darināja no tāda paša auduma kā svārkus. …