Ezeru izcelsme, tipi un ezerdobes morfometriskie raksturojumi

Diseitrofais - apvienoti distrofijas un eitrofijas elementi: brūns ūdens un biezs kūdrainu dūņu slānis. Diezgan daudzveidīgs augājs. Tie var rasties, piesārņojot purvu vai eitrofam ezeram pamazām pārpurvojoties humīnvielu ieplūdes rezultātā.
(Taurenes, Bānūžu, Sila un Piksteres ezers)

Hāru ezers - tā īpatnības: dzidrs ūdens, maz izšķīdušo minerālvielu un bagātīgs zemūdens augājs, ko veido mieturaļģes. Šie ezeri ir ļoti vērtīgi kā putnu ligzdošanas vietas, tāpēc
iekļauti Ramsāres konvencijas aizsargājamo
vietu sarakstā.
(Engures ezers, Kaņieris)

Ezerdobes morfometriski raksturojumi
Ezera virsmas platība — ezera vidējā ūdens spoguļa platība hektāros vai kvadrātkilometros;
Ezera tilpums — ezerā esošā ūdens tilpums kubikmetros vai kubikkilometros;
Ezera vidējais dziļums — parasti diezgan aptuvens skaitlis, kas raksturo vidējo ezerā sastopamo dziļumu;
Ezera maksimālais dziļums — lielākais zināmais ezera dziļums;
Sateces baseina platība — summārā ezera pieteku baseinu platība. No ezera sateces baseina atrēķina paša ezera platību;
Barības vielu daudzums — ezera ūdenī izšķīdušo barības vielu daudzums. Šie skaitļi nosaka ezera ekosistemas raksturu.

…